31.10.2024. Maltas vidusskolas 6.b klases skolēni devās programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros braucienā uz Preiļiem. Iepazinām Preiļu muižas kompleksu un parku, noskatījāmies pilī 5D filmu par amatniekiem.
Preiļu lielākais lepnums ir Preiļu muižas komplekss ar krāšņo pili un skaisto parku, kas ir Latvijā lielākais ainavu parks pilsētas teritorijā. Viduslaikos Preiļu novads piederēja Livonijas ordenim, bet no 1382. gada Preiļi nokļuva Borhu dzimtas pārvaldībā. 1784. gadā bija koka kungu māja. Grāfa Jozefa Heinriha fon der Borha (1764–1835) laikā tika uzsākta pils būvniecība, uzbūvējot ēkas vecāko daļu, kuru vēlāk pārbūvēja un paplašināja viņa dēls Mihaels Jozefs fon der Borhs (1806–1881). Pilī atradusies milzīga bibliotēka, bet virs pils centrālās daļas – grāfu Borhu dzimtas ģerbonis ar 3 kraukļiem, no kura aizgūts Preiļu pilsētas ģerbonis – 1 krauklis zelta fonā. 1866. gadā Mihaels Borhs savus īpašumus sāka izpārdot un pilij nomainījās vairāki īpašnieki, līdz 1924. gadā tajā tika ierīkota Preiļu Divgadīgā lauksaimniecības skola. Pēc Otrā pasaules kara līdz 1963. gadam pilī darbojās Preiļu 1. vidusskola, pēc tam – dažādas iestādes. 1978. gadā pils izdega un stāvēja pamesta, līdz 2016. gadā tika uzsākta pils atjaunošana.
No muižas saimniecības ēkām saglabājies 19. gs. celtais stallis, vārti ar smailloka arkām, kalpu māja, vārtsarga namiņš un kapela. Senatnē parkā atradās daudz vairāk saimniecisku ēku un to greznoja arī neskaitāmas skulptūras un tiltiņi, tējas namiņi un paviljoni ar izsmalcinātām mēbelēm.
Gida pavadībā izstaigājām arī parku. Parka platība ir 47 hektāri, no kuriem apmēram 13 hektāru aizņem parka dīķi un kanāli, te aug vismaz 25 sugu koki un krūmi, to vidū vairāki dižkoki. Preiļu parks ir lielākais pilsētvides parks Latvijā.
Iespējams, ka Preiļu parka plānojumu projektējis itāļu arhitekts Vinčenco Macoti (1756. – 1798.). Savulaik parku apjoza dekoratīvs nocietinājums (kastella) un četrrindu liepu alejas. Parka vidū, appludinot Preiļupīti, ir radīta dīķu un kanālu sistēma ar daudzām salām un pussalām. Klajumos (laucēs) izveidotas gleznainas lapenes – liepu vai svešzemju koku un krūmu grupas. Preiļu parkā ir izcili skaisti un labi aprūpēti krūmu puduri – segliņi, sausserži, melnie plūškoki u.c.
Pēc parka apmeklējuma devāmies uz Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeju. Piedalījāmies 2 muzejpedagoģiskajās nodarbībās. Pirmās nodarbības “Stunda Latvijai” mērķis bija iepazīstināt skolēnus ar Latvijas valsts simboliku, tās vēsturi, rosināt radoši un mērķtiecīgi gatavoties valsts nozīmīgu notikumu un svētku atzīmēšanai, kopt un stiprināt bērnos un jauniešos Latvijas piederības un vienotības izjūtu, veicināt vēlmi saglabāt latviskumu.
Praktiskajā nodarbībā skolēni gatavoja no pērlītēm svētku aproci.
Otrajā nodarbībā “Senatnei pa pēdām”. 1. kārta “Arheoloģija” caur interaktīvām aktivitātēm iepazīstināja skolēnus ar arheoloģijas disciplīnu un Latvijas aizvēsturi un, sniedzot jaunas un padziļinātas zināšanas par tuvākās apkārtnes nozīmīgākajiem arheoloģijas pieminekļiem, izglītojot skolēnus par kultūras mantojuma nozīmīgumu un tā saglabāšanas nepieciešamību, nostiprināja sociālo zinību un vēstures stundās apgūto mācību saturu.
Brauciens bija izdevies, jo tas deva iespēju skolēniem papildināt savas zināšanas, paplašināt redzesloku, kā arī atpūsties.
6.b klases audzinātāja Rita Siņavska
