03.02.2024. Maltas vidusskolas lasītavas zālē norisinājās pirmā karjeras diskusija ar moto “Kas un kurš ir iedvesmojis karjeras izvēli?”, kurā piedalījās Maltas vidusskolas absolventi un 12.klašu skolēni.
Diskusiju vadīja Maltas vidusskolas absolvents Jānis Šaudiņš, Maltas apvienības pārvaldes vietnieks plānošanas un īpašumu apsaimniekošanas jautājumos. Diskusijai atsaucās seši Maltas vidusskolas beidzēji, kuri piekrita sniegt atbildes uz skolēnu sagatavotajiem jautājumiem.
Diskusijā piedalījās:
- Edvards Štekels - RTU Telekomunikācijas un datu pārraides inženierijas programmas 2. kursa students, kā arī projektēšanas inženieris (Fima) un robotikas pasniedzējs bērniem (RoboHub).
- Juris Kondrovs - absolvējis RA un RTU; Projektu ieviešanas daļas projektu vadītājs (VSIA Latvijas Valsts ceļi).
- Viktorija Mežāriņa - absolvējusi LU Medicīnas fakultāti; VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas” pediatre.
- Elīna Kotebo - Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledžas Ārstniecības katedras 3.kursa studente.
- Sergejs Medvedevs - absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju; vadošais video operators/ tehniskais menedžeris (TV3 Latvija).
- Dainis Kļaviņš - absolvējis RTU un DU; IT projektu vadītājs (DATAMED), lektors (RTA), uzņēmuma vadītājs (DKRobotics).
Jānis: Kāds ir Maltas vidusskolas ieguldījums Jūsu karjeras izaugsmē? Kas iedvesmoja?
Edvards: Uzskatu, lai veiksmīgi studēt augstskolā, liela nozīme ir pamatizglītībai.
Elīna: Skolotāji stundās ļoti labi iemācīja darboties grupās, attīstīja prasmi komunicēt un sadarboties komandā- tas viss noder studijās.
Viktorija: Liela nozīme ir pamatizglītībai. Ir svarīgi pievērst lielāku uzmanību mācību priekšmetiem, kuri interesē. Es veiksmīgi nokārtoju eksāmenus un tiku budžetā, kas ir ļoti būtiski.
Sergejs: Pēc iestājeksāmenu nokārtošanas biju pirmais “aiz svītras”. Taču bija iespēja satikt rektoru, kurš interesējās, no kurienes es esmu. Kad rektors uzzināja, ka esmu no Maltas, tiku uzņemts, jo kursā bija vajadzīgi cilvēki, kuri nāk ne tikai no Rīgas, bet arī no valsts reģioniem.
Dainis: Ļoti svarīgi mācīties mācību priekšmetus, kuri būs nozīmīgi izvēlētajā profesijā. Darbavietās, kur pašlaik strādāju, ir maz cilvēku, kuri nāk no Rīgas, bet daudz cilvēku, kuri nāk no reģioniem. Izglītība ir svarīga, tomēr aicinu skolēnu nepārmācīties un, ja ir iespēja, pastrādāt studiju laikā, lai pārliecināties, vai izvēlētā profesija patīk.
Juris: Mācīties tomēr vajag, jo biju slaists, kurš mācīties negribēja. ( Smejas.) Kad iestājos augstskolā, sapratu, ka mācības ir svarīgas, un tāpēc arī sekmīgi pabeidzu 2 augstskolas.
Jānis: Esmu absolvējis RA. Rēzeknes augstskolas Datorzinātņu un matemātikas katedras vadītāja v.i., docents Ivars Meirāns ir teicis: “Visi prātīgi čaļi nāk no Maltas.” (Smejas.)
Kādi mācību priekšmeti Jums šķiet vissvarīgākie, lai sagatavotos patstāvīgai dzīvei pēc vidusskolas?
Edvards: Svarīgi vidusskolā zināt, kur tu tālāk gatavojies studēt, un pievērst lielāku uzmanību tiem mācību priekšmetiem, kuri turpmāk būs vajadzīgi studējot. Ļoti liela ir nozīme arī skolotājiem, kuri māca.
Elīna: Liela nozīme ir valodām, arī latviešu valodai, sportam. Daudziem mācību priekšmetiem nepievērsu īpašu uzmanību, bet augstskolā tiem ir liela nozīme, piemēram, ekonomikai.
Viktorija: Medicīnā ir ļoti liela nozīme matemātikai, jo cilvēka organisms ir loģiski uzbūvēts, kā arī lai izrēķināt medikamentu devas. Liela nozīme angļu valodai, jo nozīmīga daļa literatūras ir angļu valodā, arī latviešu valodai ir svarīga nozīme, jo jāprot precīzi izteikties, gramatiski pareizi runāt un rakstīt.
Sergejs: Ir jāzina ne tikai eksaktie un humanitārie mācību priekšmeti, bet ir jāprot strādāt praktiski.
Dainis: Ir ļoti labi jāzina fizika, bet vispār ir grūti nosaukt mācību priekšmetus, kuri nebūtu vajadzīgi. Protams, ir svarīgi zināt svešvalodas, jo valodas noder visur, kā arī lasiet grāmatas, jo tas paplašinās jūsu redzesloku.
Juris: Nav tādu mācību priekšmetu, kuri nav vajadzīgi, jo liela daļa vidusskolēnu vispār nezina, kas viņi nākotnē būs. Dzīvē jebkurš mācību priekšmets kādreiz var noderēt. Jo vairāk valodu zini, jo lielāka pasaule atveras.
Jānis: Ar kādiem izaicinājumiem un grūtībām saskārāties pēc skolas absolvēšanas un kā ar tām tikāt galā?
Juris: Pēc vidusskolas beigšanas vēlējos būt tālāk no mājām, taču, pamācījies Jelgavā, sapratu, ka tā nav mana nākotnes profesija, tāpēc atgriezos atpakaļ Latgalē un pabeidzu RA. Tad kādu laiku pastrādāju Rīgā, bet tomēr atgriezos atkal Latgalē un pašlaik dzīvoju un strādāju Rēzeknē.
Dainis: Kur mācīties pēc skolas beigšanas, izvēlējos pavisam nejauši, izpētot skolas bibliotēkā dažādas profesijas. Esmu ieguvis bakalaura un maģistra grādu, studēju doktorantūrā Daugavpilī, ir jāraksta disertācija, bet, kad rodas ģimene un bērni, tad studēt ir ļoti grūti.
Sergejs: Ja tu dari to, kas tev patīk, tad visu vari sasniegt. Nākotnē aicinu skolēnus sūtīt e-pastus uz dažādām darbavietām, jo kādreiz jūs kāds paaicinās un jūs atradīsiet savu vietu dzīvē.
Viktorija: Man bija labi, jo nevajadzēja strādāt un visu laiku varēju veltīt tikai studijām. Pašas mācības bija ļoti grūtas, un ir jārēķinās, ka nebūs viss viegli. Tomēr nepiekrītu, ka visiem ir vajadzīga augstākā izglītība, jo ir svarīgi, ka cilvēki prot kvalitatīvi strādāt fiziskus darbus un no tā nav jābaidās.
Elīna: Nebija lielu grūtību, jo jau 8.klasē izlēmu studēt medicīnu un tagad to nenožēloju. Dzīvojot atsevišķi no vecākiem, grūti ir finansiālā ziņā, jo gribas, lai vecākiem ir pēc iespējas mazāk materiāli jāatbalsta.
Edvards: Sākot studijas, ir vairāki izaicinājumi- saplānot laiku, gatavot ēdienu, dzīve “kojās”, labi studēt, lai saņemt stipendiju.
Jānis: Sūrā dzīve pēc vidusskolas tikai sākas, bet visi 6 viesi ir veiksmīgi “izdzīvojuši”. (Smejas.)
Kas, Jūsuprāt, būtu jādara katram skolēnam un skolotājam, lai padarītu mācību procesu Maltas vidusskolā kvalitatīvāku?
Juris: Ir jābūt abpusējai sapratnei. Svarīgi jau skolas laikā saprast, ka katra mācību iestāde ir kā jūsu ģimene, ar ko tālāk komunicēt. Neizvairīties no izaicinājumiem, bet pieņemt tos.
Dainis: Jāuzlabo valodu zināšanas, piemēram, katru semestri censties parunāt svešvalodā par ikdienišķām lietām. Visgrūtākais darbs ir darbs ar cilvēkiem, jo katrs cilvēks ir citādāks un grūti strādāt ar neapmierinātiem klientiem, tāpēc ir svarīgi atrast kopsaucējus.
Sergejs: Ir jāmainās laikam līdzi, jāatrod jaunas metodes, skolotājam ir jābūt lietas kursā par visu.
Viktorija: Skolotājiem un skolēniem ir jābūt pieklājīgiem, ir jāizrāda savstarpēja cieņa. Stundās ir jābūt individuālai pieejai, jo kāds ir tendēts uz valodu, kāds - uz matemātiku. Ir jāspēj atrast nišu, kura tevi interesē un tu tajā iederies. Jākoncentrējas uz pozitīvo.
Elīna: Svarīgi runāt, dzirdēt un saklausīt, ko saka, dzirdēt vienam otru, rast sapratni.
Edvards: Skolotāji dodas pareizā virzienā. Svarīga ir pašvadīta mācīšanās, jo skolēnam pašam ir jāiesaistās. Mazāk ir jāizmanto mākslīgais intelekts.
Jānis: Visi mēs esam dzīvas būtnes ar savām emocijām, tāpēc ir jāizrāda cieņa vienam pret otru, ir jābūt pozitīvai saskarsmei. Ceru, ka skolēni saņēma “pārdomu devu”, gatavojoties eksāmeniem un studijām augstskolā. Paldies, viesiem par padalīšanos ar pieredzi!
(Pēc diskusijas Maltas vidusskolas absolvents Juris Kondrovs aicināja nākamajā tikšanās reizē piedalīties plašāku klausītāju auditoriju – vidusskolas skolēnus.)
Diskusiju pierakstīja Inese Greiža, latviešu valodas un literatūras skolotāja
