No puķu ziedlapiņām būs tas ceļš,

pa kuru kādreiz  mūžībā es došos…

kur debess dārzu ziedu košumā

kā maza lāse zemi atstarošu…

(K.Apškrūma)

Ziemas baltajā klusumā šī gada 31.janvārī pa sniegoto sniegpārslu taku mūžības ceļā devās Maltas vidusskolas sākumskolas skolotāja Ilga Kovalenoka (25.01.1975. – 31.01.2022.)

Mums pietrūks Ilgas, kura 21 gadu veica savu darbu ar vislielāko atdevi, atbildību un darba mīlestību.

No Ilgas staroja labestība, sirds siltums un vēlme uzmundrināt brīžos, kad kāds pie viņas griezās pēc padoma. Viņa ticēja labajam un cerēja, ka tumšā nediena paies viņai garām.

Daudzu jauniešu paaudzēs viņa paliks atmiņā kā mīļa un sirsnīga klases audzinātāja, atsaucīga, iejūtīga, saprotoša.

Savus pienākumus viņa vienmēr veica no sirds – ar īpašu pienākuma apziņu un atdevi.

Ilga mīlēja savu dzimto zemi, novadu, tās dabu. Dārzā visu vasaru ziedēja viņas koptās puķes. Viņu priecēja mājdzīvnieku kuplais skaits, kurus viņa kopa un loloja.

Pavadot Ilgu pēdējā  gaitā, izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei, tuviniekiem.

Lai Dieva miers un mūžīgā gaisma..

Maltas vidusskolas kolektīvs