Š.g. 21. martā Maltas vidusskolas 5.c klases skolēni devās uz Rēzekni, lai programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros apmeklētu Latgales vēstniecību GORS un Latgales Kultūrvēstures muzeju.
Latgales vēstniecībā GORS skolēni noskatījās igauņu režisora Ilmāra Rāga spēlfilmu "Ēriks Akmenssirds". Filma ir paredzēta gan maziem, gan lieliem. Uz lielā ekrāna tika iedzīvinātas dēku un fantāzijas piepildītas varoņu gaitas, kā arī apliecināta draudzīga atbalsta pleca nozīme dzīves grūtību priekšā.
Filma stāsta par vienpadsmit gadu veco Ēriku, kurš ir pārliecināts, ka viņam ir akmens sirds, – tāpēc zēns neskumst ne par to, ka vecāki nespēj veltīt viņam laiku, ne par to, ka viņam nav neviena drauga. Kad ģimene pārvācas uz villu, kuru mantojumā atstājusi tante Brunhilda, izrādās, ka tur jau dzīvo cita ģimene – vienpadsmit gadu vecā Marija ar tēvu. Kad Ērika vecāki abiem paziņo, ka nāksies izvākties, Marija ķeras pie slepena plāna – sameklēt pazudušo māti, kura noteikti pratīs palīdzēt. Bērni kopā dodas neticamā ceļojumā uz Starppasauli, kur iekuļas fantastiskos piedzīvojumos, sastop pirātus, un Ēriks uzzina, cik grūti patiesībā ir dzīvot ar akmens sirdi. Tas ir viens no filmas galveno varoņu, abu bērnu, lielākajiem izaicinājumiem. Lai atgrieztos no fantastiskās, spokainās Starppasaules, kurā iestrēdzis pirātu kuģis, tiem jāiemācās nebaidīties un izrādīt savas jūtas. Bērniem patika redzētā piedzīvojumu filma.
Latgales Kultūrvēstures muzejā bērni piedalījās muzejpedagoģiskajā programmā "Dzied circenītis aizkrāsnē".
1949.gada 25. marts Latvijas vēsturē atstājis sāpīgas atmiņas, kad dažādu tautību, vecumu un dzimumu ļaudis tika izvesti uz Sibīriju, viņu vidū arī bērni. Pieminot šos vēstures notikumus, Latgales Kultūrvēstures muzejs piedāvāja muzejpedagoģisko programmu "Dzied circenītis aizkrāsnē", kurā deva iespēju skolēniem iepazīt uz Sibīriju aizvesto bērnu likteņus, viņu pārdzīvojumus un ikdienas dzīvi svešumā.
Skolēni ar lielu interesi noklausījās trīs Rēzeknes apkaimes uz Sibīriju izvesto ģimeņu stāstus. Īpašu klātesamības sajūtu radīja tas, ka visa programma tika veidota, lasot kādas Sibīrijā dzīvojušas meitenes atmiņu fragmentus. Viņi uzzināja, ka viena no šīm "Sibīrijas meitenēm" joprojām ir dzīva un dzīvo Rēzeknē. Daudzi bērni atzinās, ka līdz šim ir zinājuši ļoti maz par šiem notikumiem, ka ir guvuši jaunus iespaidus. Nodarbība bija ļoti aizkustinoša.
Lai varētu labāk izprast, kā jutās bērni Sibīrijā, tika dota iespēja apģērbties līdzīgās drēbēs un apavos, kādos izsūtītie kilometriem tālu devās uz skolu. Šī nodarbība lika dziļāk izprast vēl dažas Latvijas vēstures lappuses, izjust visas tās sāpes un šausmas, ko bija pārdzīvojuši šie cilvēki, kā arī novērtēt savu laimīgo bērnību.
Pēc teorētiskās daļas noklausīšanās skolēni turpināja strādāt praktiski:
- Baisais rīts (skolēniem jāsavāc mantas, kādas ņemamas līdzi, pamatojot, kāpēc?).
- Ceļš lopu vagonā (jāpastāsta, kādas izjūtas pārņēma, "braucot lopu vagonā", ko darīja un kā jutās).
- Sibīrijas plašumi un tās ģeogrāfija (PSRS kartē ir atzīmētas vietas, kur tika izmitināti no Latvijas izsūtītie cilvēki, ir jāraksturo dabas apstākļi).
- Jaunā dzīvesvieta (skolēniem jāraksturo māja (istabas interjers, salīdzinot ar māju dzimtenē)), kurā tie tika izmitināti, sadzīve, apģērbs.
- Skola Sibīrijā ("skolotājs/a" runā un skaidro bērniem visu mācību vielu tikai krievu valodā, skolēni paši gatavo sev burtnīcas, raksta uz koka dēlīšiem, bērzu tāsīm).
- Atgriešanās mājās (skolēni stāsta, kā jūtas, atgriežoties mājas, raksta vēstules uz Latviju, raksturo savu apģērbu, pamato, kāpēc grib atgriezties Latvijā)
Iegūtās zināšanas skolēni varēs izmantot Latvijas vēstures stundās un sociālajās zinībās, runājot par 1949. gada 25. marta notikumiem.
Par redzēto filmā būs iespēja pārrunāt klases stundās, latviešu valodas un literatūras stundās, sociālajās zinībās.
5.c klases audzinātāja Rita Siņavska
