Par labu tradīciju kļuvuši skolā ir absolventu tikšanās vakari. Trešo gadu absolventu vakara ietvaros tika organizēts karjeras pasākums vidusskolēniem – skolas absolventu diskusija, kas pulcināja jo daudzus vidusskolēnus un pedagogus.
Šī gada dalībai diskusijā savu piekrišanu bija devuši seši skolas absolventi, kuri pārstāvēja dažādas darbības jomas.
Daina Krīviņa - absolvējusi Daugavpils Universitāti, iegūstot Humanitāro zinātņu bakalaura grādu vācu valodas filoloģijā ar kvalifikāciju vācu un angļu valodas skolotāja un tulkotāja papildkvalifikāciju. Profesionālais maģistra grāds vides plānošanā. Ir Daugavpils valstspilsētas pašvaldības Attīstības departamenta vadītāja.
Inta Kešāne - ieguvusi bakalaura un maģistra grādu Latvijas Policijas akadēmijā Tiesību zinātnes fakultātē. Ir Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.61 zvērināta tiesu izpildītāja.
Laura Kudrjavceva - absolvējusi Daugavpils Universitāti, iegūstot sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē. Ir Rēzeknes novada pašvaldības iepirkumu speciāliste.
Aivis Romančuks - absolvējis Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas fakultāti. Strādā par zobārstu klīnikā “Šmitu zobārstniecība” Ogrē.
Inese Žemaitiene - absolvējusi Rēzeknes Augstskolu, iegūstot profesionālo bakalaura grādu ekonomikā (ekonomista kvalifikācija). Ir kvalitātes speciāliste starptautiskajā uzņēmumā HELLA Lithuania.
Emīls Černiševs - Maltas vidusskolas absolvents, valsts aizsardzības dienesta karavīrs.
Diskusijas moderators Jānis Šaudiņš: Sveicināti! Šo diskusiju es vēlētos nosaukt par radu saietu, jo visus mūs vieno Maltas vidusskola, tāpēc aicinu viesus uztvert skolēnus kā savus jaunākos brālēnus un māsīcas. Es vadīšu šo pasākumu un mēģināšu jūs savā veidā satuvināt. Mūsu vecākie brālēni un māsīcas ar jautājumiem jau ir iepazinušies, un katram būs iespēja izteikt savas domas par šiem jautājumiem. Pirmais jautājums: “Kādu padomu jūs dotu sev, ja varētu atgriezties skolas gados?”
Aivis: Neko ļoti nevēlētos mainīt, bet gribēju sevi pierādīt gan mācībās, gan ārpusstundu darbā, tādā veidā nozagu laiku sev. Tagad es meklētu un atrastu sev kādu hobiju.
Daina: Daina sev vidusskolā teiktu: esi mierīga, viss būs labi, neuztraucies, nav ko pārcensties, izbaudi dzīvi. Viss nāks un ies, un atrisināsies pats no sevis.
Inese: Ieteiktu sev nebaidīties pateikt, ka kaut kas nesanāk, ir problēmas, kaut ko nesaprotu. Ieteiktu meklēt palīdzību vai nu pie klases audzinātāja, vai skolas direktora. Nebaidīties, ja kaut kas nesanāk, prasīt palīdzību. Ja arī nesanāk, ir jāiet tālāk, jo tālākā pieredze ir ļoti noderīga.
Inta: Atgriežoties laika mašīnā, es sev pateiktu vienu lietu: mācies valodas ar prieku, jo valodas atver durvis daudzām iespējām.
Laura: Arī es skolas laikā domāju, ko tā angļu valodas skolotāja “piekasās” visu laiku, bet, aizbraucot uz citu valsti, saproti, ka angļu valoda ir ļoti nepieciešama. Arī es, ja atgrieztos, vairāk mācītos angļu valodu. Otrais padoms - neatstāt visu darāmo, uzdoto uz pēdējo dienu, brīdi.
Emīls: Es ieteiktu visiem mācīties! Tas skan ļoti banāli, jo tikko esmu skolu pabeidzis. Bet saprotu, ka ne līdz galam visu izdarīju, kas bija jāizdara, un tagad vajag lauzīt galvu, ko darīt tālāk savā dzīvē.
Jānis: Turpināsim ar otro jautājumu: "Kādu padomu jūs dotu topošajiem studentiem (dienestā iesauktajiem), uzsākot studijas (dienestu)?”
Emīls: Iesaku nebaidīties un būt ļoti aktīviem, tas ļoti noderēs. Būt brīvprātīgajam, būt atsaucīgam, fiziski labi sagatavotam un attīstītam.
Laura: Mans padoms ir nebaidīties un uzdot jautājumus, ja jūs kaut ko nezināt vai nesaprotat.
Inta: Tie, kuri gatavojas doties studēt augstskolās, ir jāatceras, ka tajās ar jums neviens neauklēsies. Tur jūs būsiet paši par sevi, jums būs jāplāno savs laiks. Nevienu neinteresē, vai jūs esat gana izgulējušies. Atcerieties, ka katrā augstskolā, katrā fakultātē ir tāds profesors vai profesore, kurš ir ”jāpārdzīvo”. Ja jūs to pieņemsiet, tad varēsiet studēt tālāk. Tādi ir tie nerakstītie noteikumi.
Inese: Kooperējieties, draudzējieties, lai būtu vieglāk mācīties.
Daina: Ja šobrīd vēl nezināt, kur jūs gribat studēt, tad izdomājiet, ko jūs negribat darīt. Tad dzīve jūs aizvedīs pareizajā virzienā. Ja iegūsiet bakalauru un nezināsiet, vai gribat studēt maģistratūrā, iepauzējiet. Tad strādājot rodas pieredze, bet maģistratūra - tā ir iespēja dzīvē iemācīties ko jaunu.
Aivis: Nebaidīties kļūdīties, tas ir cilvēcīgi, mācieties no kļūdām. Otrkārt, izmantojiet starptautiskos projektus, apmaiņas programmas, paplašiniet savu redzesloku, paskatieties un salīdziniet, kā dara citur.
Jānis: Vēlos pateikt, ka, ejot studēt, nebaidieties pateikt, ka esat pabeiguši Maltas vidusskolu. Es studēju Rēzeknes Augstskolā pie pasniedzēja Meirāna, kad uzzināja, ka es esmu no Maltas, viņš pārējiem kursa biedriem teica: “Lūk, redzat, visi prātīgi čaļi nāk no Maltas- Martinovs, Šaudiņš -, visi nāk no Maltas.” Turpināsim ar trešo jautājumu: “Kādas prasmes vai īpašības, ko ieguvāt vidusskolā, jums šodien ir visnoderīgākās darbā un dzīvē kopumā?”
Aivis: Svarīga ir pacietība, jo cītīgi un pacietīgi mācījos, tas noder arī ikdienas darbā. Vēl ir nepieciešama koncentrēšanās uz detaļām, pedantisms, darbs komandā, jo jebkurā sociālā grupā tu neesi viens un nevari darboties viens. Vēl būtu jāmin analītiskā domāšana, prasme likt lietā iepriekš iegūtās zināšanas.
Daina: Man atmiņā ir tās foršās lietas: tautu deju kolektīvs, pasākumi. Vidusskola asociējas ar foršu jaunības laiku - slēgtie vidusskolas vakari, kurus paši organizējām, tāpēc menedžmenta prasmes nāk no vidusskolas laikiem, teātra pulciņš, iespēja publiski uzstāties, draudzība ar klasesbiedriem. Tāpēc neaizmirstiet arī izbaudīt dzīvi!
Inese: Iemācījos, kā cīnīties ar stresu, un tas bija sports. Tas ir klātesošs arī manā pašreizējā dzīvē.
Inta: Viena no svarīgākajām lietām, ko es paņēmu no vidusskolas un joprojām noder, ir metodoloģija, kā mācīties - mācies, atkārto, pielieto, dari. Tā es mācījos gan skolā, gan augstskolā - tas strādā.
Laura: Svarīgākais, ko es ieguvu skolā, ir komunikācijas prasmes, jo bija daudz pulciņu, kuros piedalījos. Komunicēju gan ar klasesbiedriem, gan jaunākiem skolēniem, gan skolotājiem. Šīs prasmes noder arī turpmākajā dzīvē.
Emīls: Protams, komunikācija, jo ir svarīgi prast brīvi runāt ar cilvēkiem.
Jānis: Ceturtais jautājums ir “Ko jūs ieteiktu tagadējiem vidusskolēniem?”
Emīls: Es vēlos ieteikt paklausīties citus ciemiņus, jo man pagaidām pieredzes vēl nav.
Laura: Nebaidīties pieļaut kļūdas. Viss sanāks, jo no kļūdām mēs mācāmies, jo bez kļūdām mums nebūs izaugsmes pašiem.
Inta: Visu dzīvi mēs meklējam ceļus, kā efektīvāk dzīvot. Būs problēmas, jo tāda ir dzīve. Nevainojiet tajā skolotājus, vecākus, valsti. Investējiet sevī, savā intelektā, savā veselībā. Atrodiet hobiju, kas jums nes piepildījumu. Sapņojiet, jo sapņi ir degviela, kas mūs virza uz priekšu, jo citādi mēs ripojam atpakaļ. Veidojiet jaunas draudzības. Esiet atvērti pasaulei, jo tad jau viss sakārtosies.
Inese: Galvenais ir atrast sevi, atrast to, kas patīk un kur acis deg. Skolā ir ļoti daudz iespēju, izmantojiet tās. Ņemiet to, ko jums tā dod!
Daina: Nemeklējiet laimi ārzemēs. Mācieties, izglītojieties ārzemēs, bet atgriezieties Latvijā. Mēs esam vajadzīgi šeit, bet tur mēs vienmēr būsim svešinieki. Mūsu valsts ir Latvija.
Aivis: Mācieties plānot laiku, neatlieciet visu līdz pēdējam brīdim. Esiet mērķtiecīgi, saprotiet, kas jūs vēlaties būt, un ejiet uz šo mērķi.
Jānis: Tā kā mums vēl ir laiks, vēlos uzdot papildus jautājumu: “Vai jūsu profesijā vēl ir kur augt?”
Emīls: Man vēl ir daudz kur augt, tomēr pašlaik nav vēlmes tālāko karjeru saistīt ar karavīra profesiju. Gribu studēt, mācīties, bet, ja dzīvē kas nesanāks, vienmēr būs vieta, kur atgriezties - armija.
Laura: Es domāju, ka vēl varētu augt, pilnveidoties, izpaust sevi savādāk, varbūt apvienot ar kādu citu amatu, taču saprotu, ka tam papildus vēl būs jāmācās.
Inta: Es savā profesijā jau strādāju gandrīz 20 gadus. Ir dažādi posmi izieti cauri - ir bijusi rutīna, ir bijis apnikums, bet ir bijušas jaunas iedvesmas. Man mana profesija ir mūža profesija. Ar to ir jāsadzīvo, tā nav viegla profesija, ar savām grūtībām, bet tajā pašā laikā tas ir cieņpilns darbs, kas ir jādara, lai sabiedrībā funkcionētu tiesiskā kārtība.
Inese: Jā, jebkurā profesijā ir izaugsmes iespējas. Man ir dažādas pieredzes. Latvijā strādāju ar projektiem, kur ir daudz kur augt, sākot no privātām organizācijām, beidzot ar pašvaldību. Lietuvā ir cita pieredze. Tur ir lieli starptautiski uzņēmumi. Ir iespēja augt gan valodas ziņā, gan komunikācijā. Ir visu laiku jāmācās, visu laiku jāaug līdzi. Tas ir jebkurā profesijā.
Daina: Manā amatā, kur šobrīd esmu, nākamais pakāpiens ir politiķis, taču es tas negribētu būt. Augšana un attīstība notiek visu laiku, jāpārzina iepirkumu jomas, būvniecības jomas aktualitātes. Zināšanas tiek nepārtraukti iegūtas arī starptautiskā vidē. Mums nav garlaicīgi. Ir svarīgi, lai būtu interesanti apgūt jaunas prasmes, zināšanas.
Aivis: Medicīnā ir plaša spektra iespējas, arī stomatoloģijā. Ir iespēja papildus mācīties dažādās vietās Eiropā.
Jānis: Aicinu uzdot interesējošus jautājumus, uz kuriem atbildes vēl nesaņēmāt.
Everita: Vai bija grūti atrast darbu pēc bakalaura iegūšanas?
Laura: Darbu atradu diezgan ātri 3 mēnešu laikā. Tam par iemeslu bija labas komunikācijas prasmes.
Inta: Es sāku strādāt 2.kursā, gūstot darba pieredzi. Pēc bakalaura iegūšanas nebija pauzes, bet turpināju strādāt. Ja ir iespēja apvienot darbu ar studijām, iesaku to darīt, jo tas palīdz ātrāk atrast darbu.
Inese: Arī es sāku strādāt, studējot 2.kursā. Bija sarežģīti, it sevišķi tad, kad bija jāraksta diplomdarbs. Arī es ieteiktu, ja ir tāda iespēja, apvienot studijas un darbu.
Daina: Es studijas un darbu apvienoju 3.kursā. Zināju, kur es negribu būt, tā bija skolotāja profesija. Tajā es nostrādāju maz.
Aivis: Darbu atrast bija viegli, jo zobārsti ir pieprasīti.
Diskusijas nobeigumā pedagogs karjeras konsultants Anita Stepiņa izteica pateicību gan klausītāju auditorijai, gan viesiem, kuri neatteica aicinājumam un atbrauca ņemt dalību šajā pasākumā. Viesiem tika pasniegtas nelielas dāvaniņas no mūsu skolas. Pateicība izskanēja arī diskusijas moderatoram, kurš jau trešo gadu neatsaka un vienmēr palīdz tās norisē.
Diskusiju pierakstīja Inese Greiža (latviešu valodas un literatūras skolotāja).
