18. oktobrī Rāznas Nacionālā parka jaunie reindžeri- Maltas vidusskolas skolēni, devās apmeklēt Teiču un Krustkalnu dabas rezervātus.
Teiču dabas rezervātā jaunieši uzzināja par šeit sastopamo floru un faunu. Jaunieši aplūkoja, kā aug dzērvenes, vai drīkst ēst melno visteni, kas jāņem vērā, dodoties purvā.Savukārt Krustkalnu dabas rezervātā jaunie reindžeri paveica labo darbu, lai likvidētu apaugumu pie Dreimaņu ezera, pēc tam devās aplūkot Krākas avotus.
Rāznas Nacionālā parka jaunais reindžeris Agate Barovska stāsta, ka apmeklēt rezervātus bija ļoti interesanti: “Stāstījums par rezervātiem bija ļoti interesants. Patika skaistais sūnu purvs un skaistie dabas skati - strautiņš Krākas avotu takā un Dreimaņu ezers. Uzzināju daudz jaunas informācijas par purva ekosistēmu un tur atrodamiem augiem un dzīvniekiem.” Arī Una Pranča uzzināja daudz jauna: ”Uzzināju, kā var atpazīt, kur purvā ir droši kāpt un kur labāk nekāpt. To saprast pēc sfagnu krāsas: zaļās un dzeltenās ir mitruma indikatori, tur nedrīkst kāpt, bet sarkanās norāda, ka apakšā ir stingra augsne.”Jaunais reindžeris Anna Presnija braucienu uztvēra ar lielu sajūsmu: ”Teiču dabas rezervātu apmeklējām pirmo, un tas bija ļoti aizraujoši. Uzzināju, ka kūdras slāņa biezums purvā ir 10 metri. Bija daudz jaunas informācijas Vēl uzzināju par purvos mītošajiem putniem un augiem, kas aug purvā! Prieks, ka mēs kā jaunie reindžeri paveicām labo darbu- novācam zarus, tādā veidā samazinot apaugumu Krustkalnu dabas rezervātā.
Atceļā uz skolu dziedājām dziesmas un spēlējām spēles!”
Arī Amandai Dimitrijevai bija interesanti uzzināt jaunus faktus par purvu: ”Uzzināju, ka Latvijas purvu platība ir 2.6% no teritorijas, ir neskartie purvi un degradētie purvi.”
Latvijā ir četri dabas rezervāti- Teiču, Krustkalnu, Grīņu un Moricsalas. Dabas rezervāts ir teritorija ar gandrīz neskartu dabu, kur uzturēties drīkst tikai ar īpašām atļaujām zinātniskās izpētes vajadzībām, lai nodrošinātu dabas procesu netraucētu attīstību. Krustkalnu un Teiču dabas rezervātos noteiktā periodā drīkst uzturēties Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieka pavadībā. Rezervātus dibina vietās, kur saglabājušās plašākas, cilvēku maz ietekmētas ekosistēmas un retas, izzūdošas sugas. To tālākai saglabāšanai nepieciešams saglabāt iespējami dabiskus apstākļus, novēršot tiešu cilvēka darbību – troksni, nomīdīšanu, ugunsgrēkus, piesārņojumu, sugu atradņu apzinātu vai neapzinātu postīšanu un iznīcināšanu. Rāznas Nacionālā parka Jaunie reindžeri darbojas jau kopš 2020. gada. Jaunie reindžeri dodas dabas izpētes un teritoriju kultūrvēstures izziņas pārgājienos, brīvprātīgi rūpējas par dabas vērtību saglabāšanu, piedaloties dabas talkās, veic nelielas pētniecības aktivitātes un palīdz Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem un vides inspektoriem dažādu pienākumu veikšanā. Viņi iesaistās arī aizsargājamo dabas teritoriju apmeklētāju izglītošanā.Paldies Maltas pagastam par transportu, paldies pedagogiem Ksenijai Orlovai un Jolantai Kotebo par atbalstu!
Teksts: Diāna Selecka
Foto: Diāna Selecka, Jolanta Kotebo, Ksenija Orlova
