14. martā Maltas vidusskolā notika kārtējā vecāku sapulce, kurā tika aktualizēti vairāki jautājumi, kas skar gan mācību procesu, gan mācību vidi, ko ikdienā veido arī skolēni, kā arī tika runāts par interneta kaitīgo ietekmi uz bērnu un arī pieaugušu cilvēku psihi.
Vecāki ir paraugs arī digitālajā kultūrā!
Savā lekcijā „Interneta vide, tās radītā agresija. Cēloņi un sekas” psiholoģe Natālija Melne norādīja, ka „informācija ir instruments, tā jāprot šķirot, un bērnu gadījumā sekas ir smagākas. Kādu informatīvo telpu izvēlamies, tādā arī dzīvojam. Vecākiem arī sev jāpajautā – par ko es interesējos? Visas agresijas ainas, tas viss paliek mūsu „fleškā” – galvā, kas atceras visu.
„Neatstājiet bērnus vienus informatīvajā laukumā! Bērni internetā redzēto izmanto realitātē. Agresivitāte izpaužas, kad jau ir atkarība, kuras pazīmes ir: miega, ēšanas traucējumi, atturīgas attiecības ar tuviniekiem (spēles dēļ dara visu), intereses zudums par draugiem utt.” Ir aizgājis tik tālu, ka bērniem pazūd kāpēcīšu vecums. Līdz 2 gadu vecumam telefonu nevajadzētu dot vispār, jo bērniem ir dabiska vēlme izzināt pasauli. Skaidrs, ka spēlēs, telefonā vizuālā stimulācija ir maksimāli spēcīga (salīdziniet krāsas ekrānā un aiz loga!), bērnu tas piesaista. Telefons vecākiem ir kļuvis par visu problēmu aizvietotāju un bērni socializējas virtuālajā pasaulē, lai gan viņiem jādzīvo reālajā dzīvē. Psiholoģe norādīja, ka digitālo pasauli vajag izmantot izglītošanai, ne izklaidei.
Tehnoloģiju tēmas turpinājumā Rēzeknes novada Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Juris Dombrovskis sniedza praktiskus padomus par iespējām sekot līdzi bērnu aktivitātēm internetā un uzsvēra, ka vecāki var tikai kontrolēt, ierobežot bērna interneta lietošanas paradumus, taču diemžēl daudzi vecāki paši daudz ko nezina (ar to mūsdienās vairs nevajadzētu lepoties!).
Jāaudzina griba mācīties!
Savukārt direktores vietniece Sandra Štekele informēja par jauno mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kas visā valstī stāsies spēkā nākamajā mācību gadā un būs vērsta uz to, lai sekmētu, audzinātu bērnu mācīšanos – mācīšanos stundās, nevis kultivētu paļaušanos uz pārrakstīšanu. Pārbaudes darbus vairāk nevarēs pārrakstīt, bet gada beigās būs iespēja rakstīt lielu darbu par gada laikā apgūto mācību vielu, un tas dos iespēju labot gada kopējo atzīmi). Vecākiem saistībā ar šo tēmu vietnē eklase.lv ir izsūtīta anketa, kas jāaizpilda!
Direktores vietnieces Lija Kļaviņa-Lozda un Anita Purviņa bija sagatavojušas prezentāciju, kurā atklāja reālus piemērus, kā skolā izpaužas bērnu „atbildība, cieņa un drošība”. Fakti šokēja un raisīja secinājumu, ka bērni rīkojas, vadoties pēc internetā redzētā, un arī ģimenēs, acīm redzot, maz tiek runāts par uzvedības, ētikas un estētikas normām. Vecāki ir paraugs arī uzvedībā...
Vecāki & bērni
Savā prezentācijā „paaudzES un mans BĒRNS” es kā vecāku pārstāve atgādināju par to, ka vecākiem jāsaprot, ka pašlaik ikdienā blakus dzīvo vismaz četras paaudzes, kuras ir atšķirīgas domāšanā, bet tām vienalga jāmācās saprasties. X paaudze (dzimuši no 1960. līdz 1981.gadam; bērna audzināšanā svarīgākais ir disciplīna, ne vēlmes); Y paaudze jeb Millenium paaudze (1982–2000, atvērti pārmaiņām, lielāka savu tiesību izjūta, augstās domās gan par sevi, gan saviem bērniem); Z paaudze (zūmeri jeb digitālie bērni; 2000.–2013., 24/7 tiešsaistē; viedokļu paušana internetā); Alfa paaudze (jeb digitālie mazuļi, jaunā civilizācija).
Tagadējiem vecākiem ne tikai pašiem jāattīsta sava mediju pratība, bet arī mērķtiecīgi jāvirza bērnu mediju pratība, uz ko norādīja arī psiholoģe. Aicinu vecākus atcerēties, ka visiem vecākiem ir tikai 24 stundas diennaktī, ka visiem ir savas rūpes, bet bērniem veltītais laiks ir zelta vērtē. Tāpat es minēju resursus, ko izmantoju savai pilnveidei un domu atslodzei, piemēram, Zandas Rubenes, Nila Konstantinova lekcijas, kas pieejamas ne tikai par maksu, bet arī ierakstos vietnē „Youtube”.
Katrs vecāks, kurš atnāca uz sapulci, ne tikai apliecināja interesi par aktualitātēm skolā, bet arī labprāt piedalījās anonīmā ekspresaptaujā, kurā bija jāatbild uz diviem jautājumiem – Ko es daru kopā ar bērnu un ko gribētu darīt? Atbildes patiešām iepriecināja un deva cerīgu noti. Līdzīga aptauja tika veikta arī sākumskolā un tajā piedalījās 60 bērni.
Paldies tiem vecākiem, kas apzinās, ka bērns ir viņam Dieva uzticēta atbildība sabiedrības un nākotnes priekšā.
Skaidrīte Svikša, Skolas vecāku padomes priekšsēdētāja
